• 1 no 3

  • 2 no 3

  • 3 no 3

x

Praktisko iemaņu aktivitāšu grupas

03.02.2020

Praktiskās dzīves aktivitātes tiek iedalītas 4 grupās:

Kā pirmo no šīm grupām ir jāizceļ "sagatavojošie vingrinājumi"- tās ir visas tāda veida aktivitātes, kas palīdz bērnam attīstīt prasmes, kuras nepieciešamas jau sarežģītāku darbiņu veikšanai. Piemēram, kā nest priekšmetus, kā ieliet ūdeni, kā atskrūvēt/aizskrūvēt burciņu, kā attaisīt/aiztaisīt kastīti, kā uzvilkt/novilkt priekšautu, kā salocīt salveti/lupatiņu u.c.

Tad, kad bērns ir apguvis šīs pamatprasmes, viņš var ķerties klāt jau tādiem darbiņiem, kuru paveikšanai ir nepieciešama šo augstākminēto prasmju lietošana. Tā piemēram, lai Tu varētu mazgāt traukus, Tev ir nepieciešams spēt uzvilkt priekšautu, atnest un ieliet ūdeni, attaisīt trauciņu, kurā ieliets trauku mazgāšanai paredzētais līdzeklis, salocīt lupatiņu, ar ko visu pēc tam saslaucīt u.c. Šie, nu jau sarežģītākie, vairāksoļu darbiņi veido 2 nākamās grupas: "rūpes par sevi" un "rūpes par vidi"

Zem nosaukuma "rūpes par sevi" tiek iegrupētas visas tās aktivitātes, kas palīdz bērnam apgūt pašapkalpošanās prasmes: kā nomazgāt rokas, kā apģērbties, uzvilkt cimdus, dažādi aizdares rāmji, kā nopulēt kurpes u.c. Savukārt, "rūpes par vidi" ir tā darbiņu grupa, kuras rezultāts ir attiecināms uz vides sakārtošanu un atbildību par to: kā mazgāt lupatiņas, kā slaucīt grīdu/putekļus, kā mazgāt logus, kā pulēt lietas - notīrīt spoguli, kā mazgāt traukus, galda klāšana, ziedu kārtošana vāzēs, rūpes par vidē esošajiem augiem un dzīvniekiem u.c. Tad, kad bērni ir apguvuši šo aktivitāšu pamatprincipus, viņi savas prasmes pielieto ikdienā - gan spējot paši parūpēties par sevi, gan uzņemoties atbildību par kārtības uzturēšanu esošajā vidē. 

Kā pēdējā, bet noteikti ne maznozīmīgākā, ir "Pieklājības vingrinājumi". Šīs ir aktivitātes, caur kurām bērns apgūst kārtības noteikumus. Viņam tiek parādīts, kā mēs pārvietojamies pa grupu, kā pagaidām savu kārtu, kā sakām:"Lūdzu!" un "Paldies!", kā atrullējam un sarullējam paklājiņu, kā vērojam citu darbu u.c. Šīs aktivitātes nav specifiski definētas, t.i., noteikts, kādām tieši tām ir jābūt, tās ir balstītas pedagoga vērojumos par grupā notiekošo un izveidotas, balstoties uz šiem novērojumiem. 

Praktiskās dzīves vingrinājumi un materiāli nav zinātniski izveidoti. Tie ir priekšmeti un darbības, kuras pavada mūsu ikdienu. Bērni, vērojot, kā to darām mēs, un attīstot, trenējot savas prasmes, to visu apgūst ar aizrautību un prieku. Mūsu galvenais uzdevums ir dot viņiem iespēju to darīt un atbalstīt - sagatavojot viņiem šīm aktivitātēm piemērotu vidi un parādot, KĀ darīt. Līdz ar to, praktiskās dzīves vingrinājumus itin brīvi drīkst variēt, ņemot par pamatu bērna un konkrētās vides īpatnības. Svarīgi gan ir atcerēties, ka tiem ir jābūt īstiem! Darbībām, kuras mēs tiešām realitātē arī veicam. Ķiplokspiedē ievietots saslapināts sūklis, ar mērķi to izspiest, nav reāla ikdienas darbība. Ja ir vēlme lietot ķiplokspiedi, tad liekam tajā ķiploku! ;)

  • 1 no 3

  • 2 no 3

  • 3 no 3

x

Praktisko iemaņu aktivitāšu grupas

03.02.2020

Praktiskās dzīves aktivitātes tiek iedalītas 4 grupās:

Kā pirmo no šīm grupām ir jāizceļ "sagatavojošie vingrinājumi"- tās ir visas tāda veida aktivitātes, kas palīdz bērnam attīstīt prasmes, kuras nepieciešamas jau sarežģītāku darbiņu veikšanai. Piemēram, kā nest priekšmetus, kā ieliet ūdeni, kā atskrūvēt/aizskrūvēt burciņu, kā attaisīt/aiztaisīt kastīti, kā uzvilkt/novilkt priekšautu, kā salocīt salveti/lupatiņu u.c.

Tad, kad bērns ir apguvis šīs pamatprasmes, viņš var ķerties klāt jau tādiem darbiņiem, kuru paveikšanai ir nepieciešama šo augstākminēto prasmju lietošana. Tā piemēram, lai Tu varētu mazgāt traukus, Tev ir nepieciešams spēt uzvilkt priekšautu, atnest un ieliet ūdeni, attaisīt trauciņu, kurā ieliets trauku mazgāšanai paredzētais līdzeklis, salocīt lupatiņu, ar ko visu pēc tam saslaucīt u.c. Šie, nu jau sarežģītākie, vairāksoļu darbiņi veido 2 nākamās grupas: "rūpes par sevi" un "rūpes par vidi"

Zem nosaukuma "rūpes par sevi" tiek iegrupētas visas tās aktivitātes, kas palīdz bērnam apgūt pašapkalpošanās prasmes: kā nomazgāt rokas, kā apģērbties, uzvilkt cimdus, dažādi aizdares rāmji, kā nopulēt kurpes u.c. Savukārt, "rūpes par vidi" ir tā darbiņu grupa, kuras rezultāts ir attiecināms uz vides sakārtošanu un atbildību par to: kā mazgāt lupatiņas, kā slaucīt grīdu/putekļus, kā mazgāt logus, kā pulēt lietas - notīrīt spoguli, kā mazgāt traukus, galda klāšana, ziedu kārtošana vāzēs, rūpes par vidē esošajiem augiem un dzīvniekiem u.c. Tad, kad bērni ir apguvuši šo aktivitāšu pamatprincipus, viņi savas prasmes pielieto ikdienā - gan spējot paši parūpēties par sevi, gan uzņemoties atbildību par kārtības uzturēšanu esošajā vidē. 

Kā pēdējā, bet noteikti ne maznozīmīgākā, ir "Pieklājības vingrinājumi". Šīs ir aktivitātes, caur kurām bērns apgūst kārtības noteikumus. Viņam tiek parādīts, kā mēs pārvietojamies pa grupu, kā pagaidām savu kārtu, kā sakām:"Lūdzu!" un "Paldies!", kā atrullējam un sarullējam paklājiņu, kā vērojam citu darbu u.c. Šīs aktivitātes nav specifiski definētas, t.i., noteikts, kādām tieši tām ir jābūt, tās ir balstītas pedagoga vērojumos par grupā notiekošo un izveidotas, balstoties uz šiem novērojumiem. 

Praktiskās dzīves vingrinājumi un materiāli nav zinātniski izveidoti. Tie ir priekšmeti un darbības, kuras pavada mūsu ikdienu. Bērni, vērojot, kā to darām mēs, un attīstot, trenējot savas prasmes, to visu apgūst ar aizrautību un prieku. Mūsu galvenais uzdevums ir dot viņiem iespēju to darīt un atbalstīt - sagatavojot viņiem šīm aktivitātēm piemērotu vidi un parādot, KĀ darīt. Līdz ar to, praktiskās dzīves vingrinājumus itin brīvi drīkst variēt, ņemot par pamatu bērna un konkrētās vides īpatnības. Svarīgi gan ir atcerēties, ka tiem ir jābūt īstiem! Darbībām, kuras mēs tiešām realitātē arī veicam. Ķiplokspiedē ievietots saslapināts sūklis, ar mērķi to izspiest, nav reāla ikdienas darbība. Ja ir vēlme lietot ķiplokspiedi, tad liekam tajā ķiploku! ;)