Montesori
Ir svarīgi veidot jaukta vecuma klases. Mūsu (Montesori) skolas parāda, ka dažāda vecuma bērni palīdz viens otram. Starp diviem šādiem (dažāda vecuma) bērniem valda tāda komunikācija un harmonija, kuru mēs reti kad varam novērot pieaugušo un mazu bērnu starpā.
-
Montesori metode
Bērna personība veidojas viņa dzīves pirmajos sešos gados, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tieši šajā laikā viņam tiktu dota iespēja apgūt lietas un attīstīt īpašības, kuras viņam būs noderīgas un svarīgas turpmākajā dzīvē. Tas, kas bērnam būtu jāapgūst šajā laikā ir ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī jāattīsta spēja koncentrēties, neatlaidība, griba un patstāvīga domāšana, spriestspēja. Tāpat arī ne mazāk svarīga prasme - pozitīva komunikācija un socializēšanās. Bērni, kuri ir tikuši attiecīgi atbalstīti šajos pirmajos - personības veidošanās gados, izaug par pieaugušajiem, kuriem ir spēcīga iekšējā motivācija, kuriem patīk mācīties, apgūt jaunas lietas, tādiem, kuri spēj domāt elastīgi un radoši un ir apzināti ne tikai attiecībā uz savām individuālajām vajadzībām, bet cieņpilni izturas pret citiem cilvēkiem, apkārtējo vidi, tādējādi veicinot harmoniju pasaulē.
Montessori pedagoģijas galvenās sastāvdaļas ir:
Vide, kas kalpo bērna īpašajām vajadzībām katrā konkrētā viņa attīstības posmā.Pieaugušais, kurš izprot bērna attīstību un vada viņu ar mērķi palīdzēt bērnam atrast viņa individuālo, dabisko ceļu.
Brīvība, kura dod iespēju bērnam pašam iesaistīties savā attīstībā, balstoties uz tikai viņam raksturīgo attīstības tempu.
Montessori un Tradicionālā pedagoģija
Tradicionālajā izglītības sistēmā pieaugušais ir tas, kurš izlemj, kas bērnam ir jāiemācās, un spēja saglabāt un atcerēties informāciju tiek lietota, kā mēraukla akadēmiskajiem sasniegumiem. Skolotājs ir aktīvs informācijas devējs, kamēr bērni ir pasīvi tās saņēmēji.
Montessori pedagoģijā viss balstās uz bērna paša aktivitāti. Skolotājam šeit ir cita loma - nodrošināt bērnus ar attiecīgajiem apstākļiem, kuros viņi tiek vadīti, lai paši spētu atrast un paņemt to, kas ir nepieciešams no tā, kas tiek piedāvāts. Bērni tādā veidā kļūst par aktīviem informācijas lietotājiem un ir spējīgi atvērt savu unikālo, individuālo potenciālu. To veicina arī apstāklis, ka viņi katrs mācās un apgūst lietas savā tempā un ritmā, koncentrējoties uz savām individuālajām tā brīža attīstības vajadzībām.
-
Marija Montesori
Marija Montesori, dzimusi 1870. gada 31.augustā, bija itāliešu ārste un pedagoģe. Viņas vārdā nosaukta mācīšanās filozofija (Montesori sistēma), kuras pamatā ir ticība bērna radošajam potenciālam, viņa vēlmei mācīties un tam, ka katrs bērns ir jāuzskata par indivīdu.
Marija Montesori bija pirmā sieviete Itālijā, kura pabeidza Romas Universitātes Medicīnas fakultāti un kļuva par ārsti. Ārstes praksē viņa saskārās ar bērniem, un tas izraisīja viņā padziļinātu interesi par viņu attīstību. Caur rūpīgiem un vispusīgiem novērojumiem viņa nonāca pie secinājuma, ka bērni veido savas personības mijiedarbojoties ar vidi, kurā viņi aug, atrodas. Tāpat arī viņa novēroja veidu, kā bērni mācās - spontāni izvēloties un strādājot ar viņas izveidotajiem auto didaktiskajiem materiāliem. Viņas pieeja izglītībai balstās uz stingriem pamatiem bioloģijā, psihiatrijā un antropoloģijā. Viņa “studēja” dažādu kultūru bērnus daudzās pasaules valstīs drīz vien ieraugot, ka universālie cilvēka attīstības likumi attiecas uz mums visiem. M.Montesori turpināja savus novērojomus visas savas dzīves garumā arvien paplašinot un padziļinot savu izpratni par bērniem līdz pat savai nāvei 1952. gadā.
Marija Montesori atvēra savu pirmo Casa dei Bambini (Bērnu Māju) vienā no nabadzīgākajiem rajoniem Romā, tajā laikā sauktu par San Lorenzo kvartālu.
“Tas bija 1907. gada 6.janvāris, kad tika atvērta pirmā skola maziem, normāliem (domāts - bērniem bez garīgās attīstības traucējumiem) bērniem vecumā no 3 līdz 6 gadiem. Es nevaru teikt, ka darbība tajā bija balstīta manā metodikā, jo tajā laikā tā vēl nemaz neeksistēja. Bet šajā skolā mana metode sāka izkristalizēties, darboties. Tajā dienā šeit nebija ko redzēt, kā vien, apmēram, piecdesmit nabadzīgus bērnus, raupjus un kautrīgus savās manierēs, daudzi no viņiem raudāja un gandrīz visi viņi bija neizglītotu vecāku bērni, kuri tagad tika uzticēti manai aprūpei...”1909. gadā Marija Montesori pasniedza savu pirmo pedagoģisko kursu sagaidīdama uz to kā studentus tikai Itālijas pedagogus, bet viņai par lielu izbrīnu uz to ieradās cilvēki no daudzām dažādām valstīm. Šis fakts ir, iespējams, savā ziņā kalpojis arī kā traucēklis M.Montesori metodes autentiskai izplatībai.
“Jau no pašiem pirmsākumiem Montesori pedagoģija ir tikusi piesavināta, interpretēta, pārprasta, ekspluatēta, izplatīta, sadalīta daļās un katra no tām
izveidota par atsevišķu sistēmu, pārveidota, ļaunprātīgi lietota, aizgājusi aizmirstībā un vairākkārt atdzimusi.” /Renilde Montessori/
Ir vairāki iemesli, kāpēc tas tā ir noticis. Iespējams, ka viens no svarīgākajiem ir tas, ka Montesori pedagoģija, saukta arī par Montesori metodi, nav izglītības metode, sistēma, citiem vārdiem sakot, tā nav programma, ko skolotāji varētu pielietot. Marija Montesori nebija skolotāja...šīs pedagoģijas pamatakmeņi ir bērni.
Marija Montesori bija zinātniece, un kā laba zinātniece viņa bija ļoti garīga savos centienos sasniegt “patiesību”. Viņa studēja medicīnu, specializējoties psihiatrijā un antropoloģijā. Marija bija arī izcils matemātiķis. Viņa nekad nebūtu apsvērusi domu kļūt par pedagogu, ja vien, daudzu gadu garumā studējot izglītības metodes, nebūtu atklājusi tās par nederīgām, iespējams, tāpēc, ka neviena no tām neņem vērā divas šķietami paradoksālas galējības, kas ir viņas pedagoģijas centrā: universālās cilvēka bērna attīstību raksturojošās lietas, īpašības un bērnu, kā unikālu, neatkārtojamu, respektējamu un cienījamu indivīdu, kurš tiek bez nosacījumiem pieņemts, kā viena no dzīves visbrīnišķīgākajām izpausmēm.
Lai patiesi pielietotu Montesori metodi ir jāņem vērā abas šīs lietas - nepietiek tikai uzskatīt bērnu par neatkārtojamu personību, nepārzinot visu bērnu kopīgās, vienojošās attīstības tendences, attīstības stadiju galvenos uzdevumus. Tāpat, kā nepietiek ar vispārējās bērnu attīstības pārzināšanu, neņemot vērā katra bērna unikalitāti.
-
Association Montessori Internationale (AMI)
Tāpat kā ikvienā jomā arī Montesori metodē ir daudz dažādu interpretāciju, versiju un virzienu. “Pērļu mājas” darbība tiek balstīta, tā sauktajā, “klasiskajā Montesori metodē”, kas ir apgūta Association Montessori Internationale (AMI) Montessori Institute Prague.
Kas ir AMI?
1929.gadā Marija Montesori nodibināja Association Montessori Internationale (AMI) ar mērķi saglabāt viņas mūža darba veselumu, autentiskumu, kā arī, lai būtu droša, ka tāds tas paliks arī pēc viņas nāves. AMI ir starptautiski atzīta autoritāte Montessori izglītībā. Visas savas garās pastāvēšanas vēstures laikā AMI ir strādājusi, lai atbalstītu bērnu un jauniešu attīstību un izglītību ļoti dažādās vidēs visā pasaulē.
AMI ir unikāla Montesori kustības aizbildņa loma, saglabājot Marijas Montesori mantojuma integritāti. Šajā lomā AMI ir atbildīgs par skaidru Montesori filozofijas un prakses formulēšanu, lai atbildētu bērnu attīstības vajadzībām un ietekmētu izglītības paradigmas strauji mainīgajā pasaulē.
AMI misija ir atbalstīt cilvēka dabisku attīstību no dzimšanas līdz briedumam, ļaujot bērniem kļūt par sabiedrību pārveidojošiem elementiem, radot harmonisku un mierīgu pasauli.
-
Montesori pasaulē
Izglītības sistēma, kas pazīstama kā Montesori metode ir unikāls vēsturisks gadījums. Tās izplatība ir starptautiska - šobrīd Montessori pirmsskolas un skolas atrodas vismaz 110 pasaules valstīs. Tā ir ilgstoša - pirmā Casa dei Bambini tika atvērta 1907. gadā Romā. Tā ir piedzīvojusi pastāvīgu izaugsmi - šobrīd visā pasaulē ir vairāk kā 22 000 pirmsskolu un skolu, kas savu darbību balsta Montesori metodē.
Jāatzīst, ka statistika par Montesori skolu skaitu, diemžēl, ir neprecīza. Grūtības to noteikt izraisa divi galvenie faktori: (1.) Montesori nav reģistrēta preču zīme. Jebkura organizācija, jebkurš indivīds var atvērt pirmsskolu/skolu un pasniegt to, kā vietu, kuras darbība ir balstīta Montesori metodē. (2.) Visā pasaulē ir desmitiem Montesori organizāciju, kura katra ir pati par sevi neatkarīga savos standartos, nosacījumos, lai kļūtu par to dalībniekiem un “atskaites” sistēmā. Augstākminētie dati ir iegūti mājas lapā: “Media Briefing: Montessori Around the World,” December 2006, http://montessoricentenary.org / Ņemot vērā Montesori metodes straujo izplatību uz šo brīdi šie skaitļi noteikti ir daudz lielāki.
Fakts, ka jebkura organizācija, jebkurš indivīds var atvērt iestādi un apgalvot, ka tā ir Montesori metodē balstīta, izraisa pamatotas bažas par metodes autentiskumu un attiecīgi to, kā un cik ļoti konkrēto metodei absolūti obligāto principu pārzināšana/nepārzināšana, ievērošana/neievērošana patiesi palīdz attīstīties bērnam. Tas ir aizvedis līdz punktam, kad organizācijas sāk ieviest sava veida “kontroles mehānismus”. Association Montessori Internationale šobrīd strādā pie sertifikācijas noteikumu, procesa izveides. Tāpat arī Latvijas mērogā ir tapuši Montesori pirmsskolu sertifikācijas noteikumi, kuru ieviešana būs Latvijas Montesori asociācijas tuvākā laika prioritāte.
-
Slaveni absolventi
Anna Franka
(Anne Frank)
slavena Otrā pasaules kara dienasgrāmatas autore
Džefs Bezoss
(Jeff Bezos)
amazon.com dibinātājs
Dakota Faninga
(Dakota Fanning)
amerikāņu aktrise
Gabriels Garsija Markess
(Gabriel Garcia Marquez)
Nobela prēmijas literatūrā laureāts
Žaklīna Kenedija Onasis
(Jacqueline Kennedy Onassis)
ASV pirmā lēdija
Sergejs Brins
(Sergey Brin)
Google dibinātājs un līdzīpašnieks
Lerijs Peidžs
(Larry Page)
Google dibinātājs un līdzīpašnieks
Helēna Hanta
(Helen Hunt)
amerikāņu aktrise
Princis Viljams Kembridžas hercogs
(Prince illiam Duke of Cambridge)
Lielbritānijas karaliskās ģimenes pārstāvis
Velsas princis Henrijs
(Prince Henry of Walse)
Lielbritānijas karaliskās ģimenes pārstāvis
Pīters Drakers
(Peter Drucker)
modernās menedžmenta koncepcijas tēvs
Šons Kombs
(Sean Combs "P.Diddy")
amerikāņu reperis
Vils Raits
(Will Wright)
"The Sims" un citu video spēļu autors
Anna Franka
(Anne Frank)
slavena Otrā pasaules kara dienasgrāmatas autore
Džefs Bezoss
(Jeff Bezos)
amazon.com dibinātājs
Dakota Faninga
(Dakota Fanning)
amerikāņu aktrise
Gabriels Garsija Markess
(Gabriel Garcia Marquez)
Nobela prēmijas literatūrā laureāts
Žaklīna Kenedija Onasis
(Jacqueline Kennedy Onassis)
ASV pirmā lēdija
Sergejs Brins
(Sergey Brin)
Google dibinātājs un līdzīpašnieks
Lerijs Peidžs
(Larry Page)
Google dibinātājs un līdzīpašnieks
Helēna Hanta
(Helen Hunt)
amerikāņu aktrise
Princis Viljams Kembridžas hercogs
(Prince illiam Duke of Cambridge)
Lielbritānijas karaliskās ģimenes pārstāvis
Velsas princis Henrijs
(Prince Henry of Walse)
Lielbritānijas karaliskās ģimenes pārstāvis
Pīters Drakers
(Peter Drucker)
modernās menedžmenta koncepcijas tēvs
Šons Kombs
(Sean Combs "P.Diddy")
amerikāņu reperis
Vils Raits
(Will Wright)
"The Sims" un citu video spēļu autors
Anna Franka
(Anne Frank)
slavena Otrā pasaules kara dienasgrāmatas autore
Džefs Bezoss
(Jeff Bezos)
amazon.com dibinātājs
Dakota Faninga
(Dakota Fanning)
amerikāņu aktrise
Gabriels Garsija Markess
(Gabriel Garcia Marquez)
Nobela prēmijas literatūrā laureāts
Žaklīna Kenedija Onasis
(Jacqueline Kennedy Onassis)
ASV pirmā lēdija
Sergejs Brins
(Sergey Brin)
Google dibinātājs un līdzīpašnieks
Lerijs Peidžs
(Larry Page)
Google dibinātājs un līdzīpašnieks
Helēna Hanta
(Helen Hunt)
amerikāņu aktrise
Princis Viljams Kembridžas hercogs
(Prince illiam Duke of Cambridge)
Lielbritānijas karaliskās ģimenes pārstāvis
Velsas princis Henrijs
(Prince Henry of Walse)
Lielbritānijas karaliskās ģimenes pārstāvis
Pīters Drakers
(Peter Drucker)
modernās menedžmenta koncepcijas tēvs
Šons Kombs
(Sean Combs "P.Diddy")
amerikāņu reperis
Vils Raits
(Will Wright)
"The Sims" un citu video spēļu autors